Digitālā pratība skolēnam

Publikācijas datums: 2021-08-25 15:02:00

Digitālā pratība skolēnam sākas jau ģimenē

Planšetes, viedtelefoni, portatīvie datori – kopš Covid-19 pandēmijas sākuma tā ir katra skolēna ikdiena. Straujā pāreja uz digitālajām tehnoloģijām bija pārbaudījums skolēniem, viņu vecākiem un pedagogiem. Tomēr, ir skaidrs, ka digitālās tehnoloģijas skolēnu ikdienā būs klātesošas arī pēc pandēmijas beigām, un tieši vecāku uzdevums būs palīdzēt saviem bērniem droši un organizēti orientēties online vidē, apgūt jaunas zināšanas un pilnveidot savas digitālās prasmes.

“Neļaujot bērnam apgūt digitālās prasmes, vai gluži otrādi nekontrolējot ekrānā pavadīto laiku, ir liela iespēja, ka bērns tiks pakļauts kibermobingam un privātuma pārkāpumiem digitālajā vidē”, stāsta Dr. Pamela Hurst-Della Pietra, bezpeļņas organizācijas “Bērni un viedierīces: Digitālo mediju un bērnu attīstības institūts” dibinātāja Ņujorkā.


Tādēl tieši vecākiem ir jāuzņemas galvenā loma savu skolēnu izglītošanā par atbildīgu uzvedību online vidē, drošu un sabalansētu interneta izmantošanu, sava privātuma sargāšanu un citām būtiskām prasmēm. Digitālās prasmes ietver arī interneta etiķetes apgūšanu, informācijas avotu kritisku izvērtēšanu, sava paša rīcības izvērtēšanu, izvēloties pārpublicēt citu radītu saturu utml.

Kopīgi noteikti limiti

Ekrāna laika ierobežošanas noteikumus vislabāk noteikt kopīgi ar bērnu, nevis vienpersoniski no vecāku puses. Tā ir iespēja pārrunāt ar bērnu, kā vislabāk sabalansēt laiku, kas pavadīts ekrānā ar treniņiem, hobijiem, kopīgu laiku ar ģimeni un atpūtu bez viedierīcēm.

Kopīgi izveidots plāns online un offline aktivitātēm jau no sākumskolas vecuma bērnam nosaka veselīgas robežas un vēlākā vecumā nav problēmu ar šo noteikumu ievērošanu. Attiecībā uz ekrānā pavadīto laiku, šādā kopīgi izveidotā plānā jāparedz arī skaidras ekspektācijas no vecāku puses par to, kā šo laiku izmantot lietderīgi, un protams, visām bērna rīcībā esošajām viedierīcēm ir jānosaka vecumam atbilstoši satura limiti.

Vecāki kā piemērs

Nosakot ierobežojumus, jāatceras, ka vecāki šajā gadījumā būs vislabākais piemērs, kā bērns apgūs viedierīču lietojumu. “Ienākot mājās, uzreiz noliekam telefonu un sasveicinamies ar visiem, arī bērnam ir jāpārtrauc skatīties ekrānā un jāsasveicinās ar vecākiem”, stāsta Dr. Pamela Hurst-Della Pietra. Viņa arī rekomendē vecākiem prasīt atļauju publiskot sociālajos tīklos savu bērnu bildes, tādējādi rādot piemēru drošiem veidiem, kā publiskot informāciju.


Rosināt zinātkāri

Viens no veidiem, kā mācīt bērnam digitālās prasmes ir kopīgi meklēt informāciju vai atbildes uz bērna jautājumiem internetā. Tā kā parasti mēs atbildes meklējam vispirms Google vietnē, Dr. Pamela Hurst-Della Pietra rosina vecākiem uzdot papildjautājumus saviem bērniem, piemēram, Kā Tev liekas, vai šī informācija ir ticama? Kā mēs varam pārliecināties par informācijas precizitāti? Kādi vēl viedokļi ir par šo jautājumu? Būtiski ir arī uzdot jautājumus par sociālajos tīklos redzamo attēlu pārveidošanu, it  sevišķi vecuma posmā, kad pašvērtējumu var negatīvi ietekmēt sociālajos tīklos redzamais – fotogrāfijas, kas neatbilst realitātei un ir uzlabotas ar dažādu programmu un filtru palīdzību.

Digitālais nospiedums

Posti sociālajos medijos, komentāri YouTube, TikTok video un citas online aktivitātes ir tikpat noturīgas kā tetovējumi. Virtuālajā vidē būs atrodams pilnīgi viss, ko tā lietotājs jebkad publiskojis. Līdz ar to ikvienam, bet it sevišķi bērnam, ir jābūt piesardzīgam komentējot vai daloties ar attēliem, video un cita veida saturu. Jebkura šāda aktivitāte var negatīvi ietekmēt nākam darba devēja viedokli, izraisīt apvainojumus no kolēģu vai studiju biedru puses. Vecākiem ir jāpalīdz saviem bērniem jau savlaicīgi izvērtēt kādu digitālo nospiedumu bērns atstās virtuālajā vidē.

Kritiska informācijas izvērtēšana

Viena no būtiskākajām digitālajām prasmēm ir spēja kritiski izvērtēt informācijas avotu. Viens no efektīviem veidiem, ko Dr. Pamela Hurst-Della Pietra rekomendē ir tā sauktais “CRAP” tests. Proti,
C – current, vai publiskotā informācija ir aktuāla?
R – reputable, vai informācija ir ievietota respektablā ziņu avotā?
A – author, konkrētajam rakstam ir norādīts autors un kas šis cilvēks ir?
P – purpose, kāds ir šī raksta/informācija mērķis – vai tā ir ziņa, pētījums vai reklāma?


Informācijas avots: https://www.usnews.com/education/k12/articles/how-to-build-digital-literacy-for-your-k-8-child